Kas mūsdienās vispār ir drošs?

Šajā blogā mēs esam runājuši par dažādām drošības lietām sākot no ceļu satiksmes drošību un ugunsdrošību līdz pat kontracepcijas drošībai un tāpēc arī ir pienācis laiks parunāt par to, vai mūsdienu ātrajā un trakajā pasaulē vispār kaut kas ir tiešām drošs, vai tomēr viss ir nedrošs un mēs mēģinām samazināt nedrošības pakāpes izvēloties mazāko ļaunumu? Ja mēs paskatāmies uz to, kas notiek visā pasaulē varētu likties, ka pasaule paliek aizvien nedrošāka un nedrošāka un ziņu portālos mediji vienmēr rāda tikai un vienīgi slikto un tāpēc mēs arī domājam, ka pasaule vienmēr iet uz grunti un viss notiek aizvien sliktāk un sliktāk. Bet patiesībā nemaz tā nav un tieši otrādi parasti viss paliek aizvien labāks un labāks, pasaulē aizvien retāk notiek karš un cilvēki aizvien mazāk mirst no citu cilvēku rokas. Bet tas jau nenozīmē, ka viss ir drošs, tas parāda tikai to, ka drošības līmenis palielinās un nedrošība samazinās. Pamatā jau mēs visi nekas neesam drošībā un lai vai kā mēs mēģinātu tiekties uz drošību un paredzamu nākotni tā tas nekad nenotiks un vienmēr būs nejaušības efekts, kurā tad arī nav iespējams paredzēt, kas tad īsti notiks nākotnē un tāpēc arī par neko mēs nevaram būt pilnīgi droši.

Absolūta drošība ir tikai tāds koncepts, kurš nekas nebūs iespējams, bet mēs uz to varam aizvien vairāk un vairāk tiekties. Padomājiet, ja mēs salīdzinām dzīvi pirms 500 gadiem un tagad, tad noteikti, ka tagad dzīvot ir daudz drošāk, bet vienmēr pastāv aizvien jauni un jauni drošību apdraudoši spēki un lietas, no kurām tad arī mums ir kolektīvi jātiek vaļā. Un pat tad, ja mēs būtu spējīgi padarīt pasauli pilnībā drošu, tad un izskaustu negadījumus, tomēr tad arī vienmēr ir iespējamas dabas katastrofas, kuras mēs arī nemākam kontrolēt. Un pat tad, ja mēs iedomājamies laiku kad cilvēki mācētu kontrolēt dabu un vētras, orkāni un viesuļi vairs nenotiktu, un pat ja mēs iemācītos kontrolēt tektoniskās zemes plātnes, lai nerastos zemestrīces, tad tomēr vienmēr pastāv arī draudi no dažādiem asteroīdiem un komētām, kā arī vēl dažādām lietām, ko mēs nevaram iedomāties.

Tieši tāpēc arī pasaulē absolūta drošība nekad nebūs iespējama un tieši tāpēc var teikt, ka nekas pasaulē nav drošs, bet mēs varam visu laiku tiekties uz aizvien lielāku un lielāku drošību un izvēlēties izmantot un darīt lietas, kas ir drošākas kā citas alternatīvas. Piemēram, iegādājoties jaunu automašīnu mēs varam izvēlēties tādu, kurai ir ievietoti daudz vairāk gaisa spilveni un kurai ir daudz spēcīgāka šasija nekā auto, kuram nav šādas drošības ekstras un tāpēc arī tādā veidā mēs varam palielināt savu kopējo drošību. Bet nevajadzētu arī palikt pārāk drošam, jo daudzas no dzīves lietām, kas mums liek justies dzīviem ir nedrošas, kā, piemēram, alkohola lietošana, gumijlēkšana vai auto sacīkstes uz ledus. Tāpēc ir jāmēģina atrast balanss starp drošību un dzīvošanu!

Darba drošība jaunos uzņēmumos

Darba drošība ir svarīga darba sastāvdaļa un darba drošības noteikumi nodrošina to, lai darbinieki neiekļūtu nelaimes gadījumos un varētu savu darbu paveikt bez traumām. Darba drošība pamatā tiek veidota dažādos darba drošības nolikumos un lielos uzņēmumos parasti darba ņēmējiem ir jāiziet cauri dažādām drošības apmācībām un jāizlasa vesela kaudze ar dažādiem papīriem, kur tad arī viss ir aprakstīts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Un lai gan lielos uzņēmumos kad jau ir nonākuši tirgus līdera statusā varētu būt pietiekoši līdzekļi, lai šādus uzstādījumus izveidotu, tomēr mazos uzņēmumos parasti jau tā ir darīt vairāk kā var paspēt un veltīt savu tā jau dārgo laiku šādu drošības papīru izveidei var nozīmēt uzņēmuma bankrotu. Tieši tāpēc arī šodien gribu mazliet vairāk parunāt par šo tēmu, kā mazos uzņēmumos vajadzētu mazāk dažādu uzstādījumu, un, kad uzņēmums izaug līdz noteiktam apjomam, tikai tad sākt prasīt no tā šādas lietas, kā darba drošība.

Protams ir saprotams, kāpēc mūsu valsts ir noteikusi dažādus darba kārtības un drošības standartus un tas viss ir saprotams, lai darbinieki neiekļūtu nelaimes gadījumos, bet mazā uzņēmumā ja šādi standarti ir jāizveido, tas aizņem daudz laika kura mazajiem uzņēmējiem jau tā ir par maz. Kad tiek veidots uzņēmums katra stunda un katra minūte ir svarīgas un tāpēc, manuprāt, mazajiem uzņēmumiem būtu jāļauj sākumā darboties bez šādiem drošības uzstādījumiem, jo tāpat jau ir ļoti liela iespēja, ka šis uzņēmums bankrotēs vēl nemaz tā kārtīgi nesācis darbu un, ja vēl tiek uzlikti šādi papildus nosacījumi tad šāda varbūtība ir vēl daudz lielāka! Mazajiem uzņēmumiem vispār būtu jāļauj darboties ar ļoti mazu birokrātiju un papīru kalniem, jo sākumā uzņēmējam ir pilnībā jākoncentrējas tieši uz sava produkta vai pakalpojuma izveidi un pilnīgi visa sava enerģija jāveltī šai nodarbei nevis citu darbu darīšanai. Tad, ja uzņēmums ir izaudzis līdz noteiktam apjomam vai arī tā turpmākā darbība vismaz pus gadam ir nodrošināta tad var sākt no uzņēmēja pieprasīt šādus papīrus un to izveidi, bet, kā jau teicu liela daļa uzņēmumu nemaz netiks līdz šādam posmam!

Darbā katrs cilvēks ir atbildīgs pats par sevi un tam būtu jābūt drošības pirmajam un vienīgajam nosacījumam, jo mēs taču neesam bērni kuriem būtu vajadzīgs paskaidrot ko drīkst un ko nedrīkst darīt, tāpēc šis koncepts par rakstiskiem noteikumiem ir pilnīgi nesaprotams, bet tas jau ir nācis pamatā no mūsu valsts un valstis vienmēr ir bijušas un būs birokrātiskas un tāpēc arī uzņēmējiem daudz labāk sanāk revolucionizēt dažādas industrijas un izdomāt daudz un dažādus jaunus projektus nevis tieši valdībām un valstīm.

Drošība negaisa laikā

  • Ja nav īpašas nepieciešamības, centieties neiet ārpus telpām, kā arī aizveriet visus logus un dūmvadu aizvērtņus. Noteikti visādos veidos jāparūpējas par to, lai telpās nebūtu caurvēja, pretējā gadījumā telpās var iekļūt lodveida zibens.

  • Negaisa laikā nekuriniet krāsni un plīti, jo dūmi arī vada elektrību, tādējādi palielinot risku, ka ēkā var iespert zibens.
  • Turieties pa gabalu no visām elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, kā arī pārējiem priekšmetiem, kas saistīti ar āru. Tāpat turieties pa gabalu no ēkas ārējās sienas, ja pie tās laukā aug koks, jo, ja zibens trāpīs kokā, daļa no lādiņa var tikt novadīta arī uz ēku.
  • Vienmēr atvienojiet radio, televizoru un citu elektrotehniku no elektriskā tīkla, kā arī izvairieties izmantot sadzīves elektrotehniku un telefonu.
  • Jāatceras, ka zibens ir īpaši bīstams klajā laukā, tāpēc vienmēr mēģiniet atrast ēku, kurā varētu patverties. Priekšroku dodiet ēkām, kurām ir zibensnovedējs. Ja nav iespējas paslēpties kādā ēkā, nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus par patvērumu labāk neizvēlieties.
  • Nepalieciet atklātās augstienēs, kā arī zibensnovedējam, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam.
  • Ja atrodaties klajā laukā, kur nav iespējams nekur patverties, nogulieties zemē un, ja vien iespējams, izvēlieties sausu un smilšainu grunti, kas atrodas pēc iespējas tālāk no jebkādām ūdenskrātuvēm. Piemērots patvērums negaisa laikā ir arī biezs mežs, kurā neaug atsevišķi un augsti koki. Nedrīkst slēpties zem kokiem, kas ir augsti, aug atsevišķi un, it īpaši, jau kādreiz ir zibens bojāti – pastāv risks, ka zibens trāpīs tieši tādos kokos.
  • Negaisa laikā nedrīkst atrasties arī uz ezera vai kādas citas ūdenskrātuves, makšķerēt vai peldēties tajā – attālinieties no tām maksimāli tālā un drošā attālumā.
  • Ja atrodaties kalnos, turieties tālāk no virsotnēm un augstām klinšu smailēm, un, ja vien iespējams, nolaidieties līdz kalna pakājei. Tādus metāla priekšmetus kā, piemēram, alpīnistu uzkabi, cērtes un katlus ielieciet mugursomā un novietojiet 20 līdz 30 metru attālumā no sevis.
  • Tāpat nekādā vajadzībā nevajadzētu sportot vai vienkārši skriet, jo, kā tiek uzskatīts, ātras kustības piesaista zibeni. Ja negaiss pārsteidz jūs laikā, kad braucat ar velosipēdu vai motociklu, apstājieties, novietojiet transportlīdzekli vismaz 30 metru attālumā no sevis un nogaidiet līdz negaiss beidzas.
  • Ja jums gadās sastapties ar lodveida zibeni, saglabājiet mieru un nekustieties – neizrādiet pret to agresiju un nemēģiniet tam tuvoties vai pieskarties, jo tas var izraisīt eksploziju. Tāpat no tā nedrīkst bēgt, jo gaisa plūsma var to aizvilkt bēdzējam līdzi.

 

Drošākās valstis pasaulē

Kas būtu tās valstis, kas būtu visdrošākās valstis pasaulē, ja, piemēram, rītdien sāktos 3. Pasaules karš? Valsts atrašanās vieta un attālums no konfliktu epicentra, šķiet, varētu būt gana motivējošs faktors, kas būtu jāņem vērā, izvēloties sev drošu patvērumu.

Turpinājumā uzskaitītas 10 drošākās pasaules vietas, kurās noteikti būtu droši patverties pasaules konfliktu laikā. Sarakstu, ņemot vērā daudz un dažādus faktorus, izveidojis expatify.com.

10. Šveice

Šveice ir tā valsts, kurai ir gara politiskās neitralitātes vēsture, turklāt, atrašanās vieta Alpu kalnos, neskatoties uz kaimiņvalstu lielo skaitu, var kļūt par gana drošu patvērumu.

9. Kostarika

Kostarika izceļas ar savu stabilo demokrātisko iekārtu, neitrālo politiku, kā arī izformētu militāro struktūru. Tā ieņem augstas pozīcijas tādos reitingos kā Laimīgās planētas indekss, Indekss par apmierinātību ar dzīvi, kā arī Vispasaules miera indekss.

8. Papua Jaungvineja

Neskatoties uz to, ka daudzi Papua Jaungvinejas reģioni vēl joprojām tiek vēl tikai atklāti, kalnu tautas ir vienas no izolētākajām pasaulē, kā arī šeit ir ļoti piemērota vieta, lai varētu pilnīgi izolēties no ārpasaules.

7. Kanāda

Neskatoties uz to, ka Kanāda ir otrā lielākā pasaules valsts, tā robežojas tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Robežvalstu trūkums nozīmē to, ka nepieciešamības gadījumā pastāv lielāka iespējamība aizbēgt. Tāpat jāpiemin, ka Kanādai nav daudz ienaidnieku, un Vispasaules miera indeksā tā ieņem augstas pozīcijas.

6. Seišelu salas

Izolētā un drošā vietā atrodas arī Seišelu salas, kas ir arī lieliska vieta, lai relaksētos un aizmirstu visas rūpes.

5. Somija

Somija arī ir to valstu starpā, kuras vēsture liecina par to, ka Somija allaž ir centusies palikt ārpus starptautiskajiem konfliktiem. Pateicoties tās neitrālajai teritorijai, Somija ierindojas Vispasaules miera indeksa desmitniekā.

4. Tuvalu

Tuvalu sala, kas ir izolēta Mikronēzijas reģionā, ir viena no atsvešinātākajām un drošākajām vietām pasaulē, turklāt, tā ir 3. vismazāk apdzīvotā vieta uz Zemes.

3. Īslande

Tā kā Īslande nerobežojas ar nevienu valsti, tai pasaulē nav praktiski neviena ienaidnieka. Īslandes iedzīvotāji tiek raksturoti kā laimīgi cilvēki, bet pati valsts Vispasaules miera indeksā ierindojas augstā pozīcijā. Ja gadījumā izceltos pasaules līmeņa konflikts, ir maz ticams, ka Īslande tajā būtu iesaistīta.

2. Butāna

Butāna, Himalaju kalnu ieskauta, ir uzskatāma par vienu no izolētākajām valstīm pasaulē. Tā ir viena no valstīm, kurai ir izdevies saglabāt tik reto balansu starp seno kultūru un mūsdienu modernizāciju. Butānas reliģiskie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka visus konfliktus ir iespējams risināt mierīgā ceļā. Neskatoties uz to, ka Butāna atrodas diezgan nemierīgā reģionā, tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta to pasargā.

1. Jaunzēlande

Jaunzēlande tiek uzskatīta par izolētāko valsti pasaulē ar ļoti augtu attīstības līmeni. Tā kā Jaunzēlande nedala robežu ne ar vienu citu valdību, tai nav arī politisko ienaidnieku. Jaunzēlande ir tā valsts, kas Vispasaules miera indeksā ieņem godpilno pirmo vietu.

Drošība skolās

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 24.11.2009. gada noteikumiem Nr. 1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, ikvienai Latvijas Republikas izglītības iestādei ne retāk kā vienu reizi gadā ir jāsaņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums, kā arī Veselības inspekcijas atzinums.

Tāpat ne retāk kā reizi gadā ir jāplāno un jāorganizē pasākumi par bērnu drošību visās turpinājumā minētajās jomās, kā arī noteikti ir jābūt izstrādātam evakuācijas plānam. Kad skolēni ir iepazīstināti ar iekšējās kārtības noteikumiem, drošības noteikumiem un evakuācijas plānu, tas tiek reģistrēts klases vai grupas žurnālā, kur skolēns, izņemot pirmsskolas vecuma bērnus, atbilstoši prasmēm un spējām iepazīšanos ar pieminētajiem noteikumiem apliecina ar ierakstu “iepazinos”, datumu un parakstu.

It visiem skolēniem un skolas darbiniekiem ir jābūt pieejamai informācijai par operatīvo dienestu izsaukšanu, iekšējās kārtības noteikumiem, drošības noteikumiem un evakuācijas plānu, kā arī jābūt noteiktiem atbildīgajiem pedagogiem, kas skolēnus ar visu iepriekšminēto iepazīstinās. Tāpat jānosaka arī noteikts skaits pedagogu, kas ir atbildīgi par drošību ekskursijās, pārgājienos, sporta sacensībās, kā arī citos skolas rīkotajos pasākumos.

Skolām ir jāizstrādā iekšējās kartības noteikumus, kas nosaka:

  • skolēnu uzvedības noteikumus skolā, tās teritorijā un tās organizētajos pasākumos;
  • informācijas par operatīvo dienestu izsaukšanu un evakuācijas plāna izvietojumu skolā;
  • aizliegumus, kas attiecas uz alkohola, cigarešu, narkotisko, toksisko un psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu, šaujamieroču un auksto ieroču iegādāšanos, lietošanu, glabāšanu un realizēšanu skolā un tās teritorijā;
  • skolēna rīcību, ja tas kādas personas darbību uzskata par apdraudošu savai vai kādas citas personas drošībai;
  • pedagogu un vadītāja rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret kādu personu;
  • atbildību par minēto noteikumu neievērošanu;
  • citus jautājumus, ko skola uzskata par svarīgiem.

Skolām ir jāizstrādā drošības noteikumi, kas nosaka:

  • drošību mācību kabinetos un telpās, kurās atrodas vielas vai iekārtas, kas var apdraudēt cilvēku veselību un drošību;
  • ugunsdrošību;
  • elektrodrošību;
  • pirmās palīdzības sniegšanu;
  • drošību ekskursiju, pārgājienu un pastaigu laikā;
  • drošību citos skolas organizēto pasākumu laikā;
  • drošību sporta sacensību un nodarbību laikā;
  • rīcību ekstremālās situācijās;
  • rīcību nestandarta situācijās;
  • ceļu satiksmes drošību;
  • drošību un ūdens un ledus;
  • personas higiēnu un darba higiēnu;
  • darba drošību praktisko un laboratorijas darbu veikšanas laikā;
  • drošību mācību nodarbību starplaikos un to laikā.

Neskaitot iepriekš minētos noteikumus, ikvienai skolai ir jānosaka un jāpadara pieejama arī skolēnu vecāku un citām personām saistoša uzturēšanās kārtība skolā un tās teritorijā.

Ja skolēns skolā vai tās teritorijā apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību, pedagoga pienākums ir informēt skolas vadītāju par skolēna uzvedību, bet vadītāja pienākums ir nodrošināt attiecīgajam skolēnam mācības citā telpā sociālā pedagoga, izglītības psihologa vai kāda cita pedagoga klātbūtnē uz laiku no vienas mācību stundas līdz mācību dienas beigām. Tāpat vadītāja pienākums ir arī rakstiski nosūtīt skolēna vecākiem informāciju par skolēna uzvedību un nepieciešamo vecāku sadarbību ar skolu, nosakot arī atbalsta personāla pienākumus attiecībā uz turpmāko sadarbību ar skolēnu un tā vecākiem. Ja skolā nav iepriekš minētā atbalsta personāla, tā pakalpojumus jānodrošina pašvaldībai.

Latvijā izvērtēt un risināt drošības jautājumus skolā palīdz Kvalitātes dienests.

Drošība vasarā

Jūnijs jau teju pagājis, un līdz ar to arī viena trešdaļa vasaras, tomēr, kā zināms, karstākais vasaras laiks vēl tikai būs, proti, tikai jūlijā un vēl arī augustā sākas īstā peldēšanās un brīvdabas atpūtas sezona, kad cilvēki cenšas maksimāli daudz laika pavadīt, atpūšoties pie dabas un ūdeņiem. Jūlijs ir laiks, kad lielākā daļa strādājošo dodas darba atvaļinājumā, kā arī skolēnu brīvlaiks vēl joprojām rit pilnā sparā.

Lai atpūta netiktu sabojāta ar kādu nelāgu starpgadījumu vai, vēl ļaunāk, kādu nelaimes gadījumu, ir jāapzinās riski, ar kādiem ikviens no mums vasaras laikā, it īpaši atpūšoties pie dabas, var saskarties, kā arī tos preventīvos pasākumus, kurus būtu jāievēro, lai riski nerealizētos dzīvē un nesagandētu mūsu vasaru un veselību.

Turpinājumā aplūkotie riski īpaši attiecas uz bērniem, jo, kā zināms, bērni ir neuzmanīgāki un aktīvāki nekā pieaugušie, tomēr arī pieaugušie mēdz zaudēt uzmanību un būt pārgalvīgi, tāpēc ar šiem brīdinājumiem un ieteikumiem būtu jāiepazīstas ikvienam – gan lielam, gan mazam. It īpaši uzmanīgiem jābūt vecākiem, kuriem ir bērni, jo tieši viņi ir atbildīgi par savu atvašu drošību. Atpūtieties, bet esiet vērīgi!

Padomi drošai vasarai:

  • Zināt visu operatīvo dienestu telefona numurus un nepieciešamības gadījumā nekavējoties ziņot tiem par notikušo;
  • Zināt tuvinieku vai konkrētajā apkārtnē dzīvojošo, piemēram, draugu vai kaimiņu telefonu numurus un nepieciešamības gadījumā zvanīt tiem;
  • Vienmēr kādu informēt, kur un ar ko dodaties, kā arī to, kad vai cikos atgriezīsities;
  • Nestaigāt un neuzturēties pamestās jaunceltnēs un ēkās;
  • Nerotaļāties un neeksperimentēt ar uguni vai ugunsnedrošiem priekšmetiem (piemēram, flakoniem vai audumiem), kā arī ugunsnedrošiem šķidrumiem (piemēram, gāzi, eļļu vai benzīnu);
  • Zināt, kur un kā pareizi iekurināt ugunskuru, kā arī to, kā uzvesties uguns klātbūtnē;
  • Peldēšanai izvēlēties oficiālas, zināmas un drošas ūdenstilpnes;
  • Nekad nelekt nepazīstamās vai nepārredzamās ūdenstilpēs;
  • Nekādā gadījumā nedoties ūdenī, ja nemākat peldēt vai ja nav peldēšanas atribūtikas, piemēram, bumbas, matrača, uzroču u.tml.;
  • Dodoties ūdenī ar kādu peldlīdzekli, piemēram, ūdens motociklu vai katamarānu, vilkt piepūšamo vesti;
  • Nekādā gadījumā nedoties ūdenī viens, pārkarsis, alkohola reibumā vai pārgalvībā (piemēram, derību vai sacenšanās nolūkos);
  • No straumes izkļūt, mierīgi peldot pa straumi;
  • Nepeldēt tālu no krasta arī tad, ja peldat ar, piemēram, peldriņķi vai matraci;
  • Ar slīkšanu nejokoties, lai reālas nepieciešamības gadījumā apkārtesošie uztvertu palīgā saucienus nopietni;
  • Glābt slīkstošo tikai tad, ja ir pārliecība par savām spējām;
  • Bērniem bez vecāku uzraudzības nedoties ūdenī;
  • Negaisa laikā nestāvēt zem kokiem, klajos laukos, atklātās augstienēs, kā arī neuzturēties ūdenstilpņu tuvumā vai metāla priekšmetu, tajā skaitā zibensnovedēju, tuvumā, bet meklēt patvērumu mājā vai mašīnā, aizverot visus logus un durvis, kā arī atvienojot no strāvās visu iespējamo elektrotehniku;
  • Ja negaisa laikā nav kur patverties, nogulties zemē;
  • Negaisa laikā neskriet un neizslieties pilnā augumā;
  • Braucot ar velosipēdu, lietot ķiveri;
  • Pārtika, it īpaši gaļa, mierīgi un pilnīgi jāsakošļā, lai neaizrītos;
  • Sekot līdzi pārtikas svaigumam, kas siltā laikā ātrāk bojājas un palielina saindēšanās risku;
  • Regulāri mazgāt rokas, kā arī augļi un dārzeņi pirms to ēšanas;
  • Sadzīves ķīmiju turēt drošās, bērniem nepieejamās vietās;
  • Uzmanīties no indīgu sēņu un ogu noēšanas;
  • Vasarā, kad bērni aktīvi rotaļājas ne vien pie dabas, bet arī uz ceļiem, transportlīdzekļus vadīt īpaši uzmanīgi;
  • Uzmanīties no ērču, odu, dunduru un citu insektu kodumiem;
  • Neiesaistīties kontaktā ar svešiem mājdzīvniekiem;
  • Bērnus vienus neatstāt automašīnā ne karstā laikā, ne citos laika apstākļos;
  • Neatstāt bērnu ratiņus saulē un karstumā;
  • Ilgstoši uzturoties saulē, lietot galvas segas, saules aizsardzības krēmus, kā arī lietot daudz ūdens vai, vēl labāk, minerālūdens.

Citi riski un preventīvie pasākumi to novēršanai ir izlasāmi šajā informācijas resursā: http://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/zidainiem_un_berniem/ieteikumi_bernu_drosibai_vasara1

Kontracepcijas līdzekļu drošība

Kā zināms, ir cilvēki, kuri daudz un dažādu iemeslu dēļ var nevēlēties pēcnācējus. Protams, nav teikts, ka, ja cilvēks nevēlas pēcnācējus pašlaik, tas nevēlēsies pēcnācējus kaut kad vēlāk. Iemesli, kādēļ cilvēki izsargājas no apaugļošanās, var būt, piemēram, nestabila finansiālā situācija, nestabilas partnerattiecības, vēlme veidot karjeru, veselības problēmas, bērna ieņemšanai un audzināšanai nepiemērots objektīvais un subjektīvais vecums, vispārēja nevēlēšanās iegūt bērnu u.c. iemesli.

Kad seksuālo attiecību partneri nevēlas vai nedrīkst ieņemt bērnu, tie pielieto kontracepcijas līdzekļus, kuru mūsdienās ir ļoti daudz un dažādi. Šie līdzekļi atšķiras ne vien pēc pielietojuma metodes un ietekmes uz vispārējo veselību, bet arī pēc efektivitātes. Kontracepcijas līdzekļu efektivitātei ir īpaša nozīme situācijās, kad ieņemt bērnu pavisam noteikti (iekšēju vai ārēju faktoru dēļ) nav vēlams. Piemēram, partneri nevēlas ieņemt bērnu, jo nav pārliecināti par tā uzturēšanas finansiālajām spējām, vai partneri nedrīkst ieņemt bērnu, jo kādam vai abiem no partneriem ir nopietnas veselības problēmas, kas var apdraudēt ne vien topošā bērna veselību, bet arī vecāku veselību.

Jāpiemin, ka minētā efektivitāte attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad kontracepcijas līdzekļi tiek lietoti pareizi, tas ir, tā, kā norādīts lietošanas instrukcijā.

Kontracepcijas līdzeklis

Efektivitāte

Intrauterīna ierīce ar hormoniem jeb hormonālā spirāle. Maza izmēra T – veida formas priekšmets ar kontraceptīvu iedarbību, kas tiek ievietots sievietes dzemdē. Hormonālā spirāle satur hormonu progesteronu – levonorgestrelu, kas pakāpeniski izdalās dzemdes dobumā, sabiezinot dzemdes kakla gļotas, tādējādi apgrūtinot spermatozoīdu aizkļūšanu līdz olšūnai.

99,8%

Sterilizācija vai vasektomija. Neatgriezeniska procedūra jeb ķirurģiska operācija, kuras rezultātā sievietēm tiek veikta olvadu pārgriešana vai nosiešana, bet vīriešiem tiek nosprostota spermatozoīdu noplūde dzimumloceklī. Šo operāciju rezultātā, kā noprotams, grūtniecības iestāšanās fiziski vairs nav iespējama.

99,5%

Progestīna injekcijas. Progestīns nelielās devās tiek injicēts muskulī ik pēc 3 mēnešiem. Progestīns nomāc hipofīzes darbību, kas savukārt ir atbildīga par olnīcu darbību. Progestīns nomāc ovulāciju, sabiezina dzemdes kakla gļotas un aptur apaugļotās olšūnas implantāciju dzemdes gļotādā.

99,4 – 99,9%

Varu saturoša intrauterīna ierīce jeb vara spirāle. Neliela izmēra ierīce, kas satur varu un kas tiek ievadīta sievietes dzemdē. Vara spirāles mēdz būt dažādās formās, bet populārākā ir T – formas spirāle. Vara joni rada dzemdē apaugļošanās procesam nelabvēlīgu vidi, kā arī novērš apaugļotās olšūnas implantāciju. Arī spermatozoīdiem ir grūtāk pārvietoties šādā, vara radītā vidē.

99,2 – 99,4%

Kombinētās kontracepcijas tabletes. Tablešu sastāvā ir hormoni, kas ir līdzīgi tiem hormoniem, kas sintezējas olnīcās. Tabletēs esošie hormoni rada organismā grūtniecības simulāciju, tāpēc olnīcu darbība un dabiskais sievietes cikls tiek apturēts.

92 – 99,7%

Kontracepcijas plāksteris. Tas ir 20 kvadrātcentimetrus liels, transdermāls plāksteris miesas krāsā, kas jāuzlīmē uz sēžas muskuļa, vēdera, augšdelma vai rumpja un kas sniedz kontraceptīvu aizsardzību. Plāksteris satur estrogēnu un progestīnu, kas pakāpeniski tiek atbrīvoti asinīs un kas nomāc ovulāciju, sabiezina dzemdes kakla gļotas, kā arī aptur dzemdes kakla proliferāciju.

92 – 99,7%

Vaginālais riņķis. Riņķa lielums diametrā ir 54 mm, kas nodrošina kontraceptīvo drošību. Riņķi ievada makstī, ik pēc 3 nedēļām ievērojot 1 nedēļas pārtraukumu. Arī riņķis pakāpeniski atbrīvo asinīs estrogēnu un progestīnu, kas nomāc ovulāciju, sabiezina dzemdes kakla gļotas un aptur dzemdes gļotādas proliferāciju.

92 – 99,7%

Progestīna tabletes jeb minipilles. Minipilles satur progestīnu nelielās devās un ir jālieto katru dienu bez pārtraukuma, turklāt, vienā un tajā pašā laikā. Minipilles sabiezina dzemdes kakla gļotas, kas apgrūtina spermatozoīdu kustību un aptur dzemdes gļotādas proliferāciju. Ovulācija tiek nomākta tikai pus ciklu.

92 – 99,7%

Vīriešu prezervatīvs jeb kondoms. Kondoms ir īpašas gumijas apvalks, kas tiek uzvilkts uz erektēta vīrieša dzimumlocekļa. Prezervatīvs darbojas kā fiziska barjera, kas neļauj spermai nonākt sievietes makstī un apaugļot olšūnu. Šī ir vienīgā kontracepcijas metode, kas seksa partnerus aizsargā pret seksuāli transmisīvajām slimībām jeb STS un HIV.

85 – 98%

Auglības identifikācijas metodes (kalendārā, temperatūras, gļotu novērošanas u.c.)

75 – 97%

Avārijas kontracepcija. Šī metode nav piemērota regulārai lietošanai, tāpēc to arī sauc par avārijas kontracepciju, proti, situācijām, kad kaut izsargāšanās jautājumā ir nogājis greizi un grūtniecības risks paaugstinās, piemēram, izvarošanas vai prezervatīva plīšanas gadījumā. Šī tablete ir jāiedzer 72 stundu laikā pēc neaizsargāta dzimumakta. Tablete satur īpaši lielu progestīna devu, kas apstādina ovulāciju, olšūnas apaugļošanos vai implantāciju, tāpēc to nav vēlams lietot biežāk kā reizi gadā un, protams, tikai ārkārtējās situācijās.

75 – 80%

Spermicīdu produkti. Mūsdienās ir pieejami daudz un dažādu veidu spermicīdi, piemēram, svecīšu, gēla, krēma u.c. veidos, kas jāievada makstī tieši pirms dzimumakta. Spermicīdi iedarbojas uz baktēriju un vīrusi šūnu membrānām, tādējādi sagraujot arī spermatozoīdu šūnas un STS ierosinātājus.

71 – 82%

Nekāda

15 – 56,9%

 

Krāpniecība privātajos saziņas kanālos

Mūsdienu tehnoloģiskā attīstība ne vien dažādos veidos atvieglo mūsu dzīvi, bet arī pakļauj mūs dažādām briesmām. Šķiet, tikai retais nekad nav saņēmis aizdomīgu elektroniskā pasta vēstuli vai īsziņu, kurā ir tāds vai citāds aicinājums norādīt, piemēram, savu bankas konta numuru, personas kodu vai kādu citu personisku informāciju, kā arī ir aicinājums atrakstīt, atzvanīt vai atvērt kādu vēl vairāk aizdomīgu failu.

Tas viss no cilvēkiem tiek prasīts krāpnieciskos nolūkos, lai iegūtu jūsu personisko informāciju vai, vēl ļaunāk, nozagtu no jums naudu. Tieši šī iemesla dēļ ikvienam virtuālajā vidē (sociālajos tīklos, elektroniskajā pastā u.tml.) un savās komunikāciju ierīcēs (mobilajā telefonā, datorā) ir jābūt ļoti piesardzīgiem un aizdomīgus failus vērt vaļā nav ieteicams. Vēl ir ieteicams ne vien nevērt tos vaļā, bet arī vērsties pie kādas drošības instances, lai pārliecinātos par savām aizdomām. Varbūt tā ir tikai veltīga jūsu paranoja?

Šādi un līdzīgi gadījumi tiek piedzīvoti laiku pa laikam, pat vairākas reizes gadā. Parasti par šādiem krāpniecības mēģinājumiem cilvēki uzzina ļoti ātri, jo šīs virtuālās manipulācijas tiek vērstas uz vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi. Mūsdienās, kad ir ļoti attīstīta komunikācija arī sociālajos tīklos, cilvēki ātri vien par to tiek informēti. Lieki piebilst, ka viss attīstās – pieaugot cilvēku informētībai par šādas krāpniecības esamību, pieaug arī veidu skaits, kādos šī krāpniecība tiek mēģināta, meklējot arvien jaunus, cilvēkiem vēl nezināmus ceļus, kā no cilvēkiem izkrāpt informāciju un naudu.

Par piemēru ir minami pavisam nesenie notikumi, kad uz e-pastiem un mobilajiem telefoniem nāca ne vairs anonīmi ziņojumi, bet gan it kā no tādām instancēm kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, dažādas komercbankas, kurās ziņas saņēmējs ir klients, u.tml. Turklāt, lai radītu vēl lielāku uzticamību ziņojumam, arī ziņas saņēmējs vairs netika uzrunāts anonīmi, bet gan konkrētā vārdā, uzvārdā un pat profesijā. Kā redzams, hakeri bija krietni nopūlējušies, lai cilvēki uzticētos ziņas sūtītājam un atvērtu ziņu.

Šis ir tikai viens no mūsdienu līmeņa hakeru krāpniecības mēģinājumiem. Tādu ir vēl daudz un tie noteikti turpina attīstīties, tāpēc esiet uzmanīgi, vērīgi un sargiet savu personisko informāciju savās drošajās rokās, neizpaužot to nezināmām un neuzticamām personām.

Kā izvēlēties veselībai drošus pārtikas produktus?

Veselībai droši produkti ir tādi produkti, kas nekaitē veselībai. Agrāk, pirms tika uzsākta aktīva e-vielu lietošana pārtikas ražošanā, nebija veselībai kaitīgu produktu, ja vien tie nebija sabojājušies, tādējādi izraisot organismā nevēlamus ķīmiskos procesus un kaitējot veselībai. Šīs e-vielas jeb pārtikas piedevas produktu ražošanā tiek izmantotas tik niecīgos apmēros, ka no vienas lietošanas reizes cilvēks, protams, nenomirs, taču, ja tādi produkti tiek regulāri un ilgstoši patērēti uzturā, tie viennozīmīgi atstāj kaut kādu, visbiežāk tomēr negatīvu, ietekmi uz cilvēka organismu. Protams, ir pārtikas piedevas, kas nav kaitīgas veselībai, bet ir arī tādas, kas atsevišķās valstīs ir pat aizliegtas. Tieši šīm kaitīgajām pārtikas piedevām turpinājumā tiks runāts.

Visupirms jāsaprot, ka ciparu kombinācija apzīmē vielas piederību konkrētai kategorijai:

  • E100 – E182: krāsvielas;
  • E200 un vairāk: konservanti;
  • E300 un vairāk: antioksidanti;
  • E400 un vairāk: stabilizatori;
  • E500 un vairāk: garšas un aromāta pastiprinātāji;
  • E700 – E800 un vairāk: rezerves indeksi;
  • E900 un vairāk: pret putošanās līdzekļi;
  • E1000 un vairāk: glazējošie aģenti, sulu, konditorejas izstrādājumu saldinātāji, miltu un kartupeļu cietes apstrādes piedevas.

Šīs ir kaitīgās e-vielas, kas tiek izmantotas visplašāk: 150c, 150d, 161g, 173, 175, 180, 210-219, 220-228, 249-252, 280-283, 315, 320, 321, 330, 331, 450-452, 491-495, 541, 574, 620-625, 951-954, 965-967, 1201, 1202. No šīm visplašāk tiek pielietotas šīs vielas: 249-252.

Pārtikas piedevas, kuras aizliegts lietot pārtikas ražošanā ir: E103, E105, E120, E125, E126, E128, E130, E131, E191.

Pārtikas piedevas, kuras aizliegts realizēt mazumtirdzniecībā: E123, E127, E128, E154, E160, E161, E173, E 180.

Kaitīgās e-vielas

Ļoti bīstamas 123, 510, 513e, 527
Bīstamas 102, 110, 120, 124, 127, 129, 155, 180, 201, 220, 222, 223, 223, 228, 233, 242, 400, 401, 402, 403, 404, 405, 501, 502, 503, 620, 636, 637
Kancerogēnas 132, 142, 153, 210, 212, 214, 215, 216, 219, 230, 240, 280, 281, 282, 283, 310, 954
Var sabojāt kuņģi 338, 339, 340, 341, 343, 450, 461, 462, 463, 466
Veicina ādas slimību veidošanos 151, 160, 231, 232, 239, 311, 320, 907, 951, 1105
Izraisa diareju 154, 626, 627, 628, 629, 630, 631, 632, 633, 634, 635
Paaugstina asinsspiedienu 154, 250, 252
Bīstamas bērniem 270
Aizliegtas 103, 105, 111, 121, 123, 125, 126, 130, 152, 211, 952
Aizdomīgas 104, 122, 141, 171, 173, 241, 477

Ir informācijas avoti, kuros e-vielas tiek iedalītas sekojošās kategorijās: lieto droši, lieto apdomīgi, uzmanies lietot uzturā, ietekme uz veselību nav zināma. Apskatīsim pārtikas piedevu piemērus, kurām ir rekomendācija lietot tos uzturā uzmanīgi.

  • E102, tartrazīns;
    • Izcelsme: sintētiska;
    • Funkcija: krāsviela;
    • Pielietojums: augļu dzērienos, dzirkstošajos dzērienos, putojošajos dzērienos, ātri pagatavojamajos pudiņos, kēksa maisījumos, olu krēma pulveros, zupās, mērcēs, saldējumos, konfektēs, košļājamajās gumijās, marcipānā, džemā, želejā, marmelādē, jogurtā, sinepēs.
    • Ietekme uz veselību: iedarbojas uz maņu orgānu, segaudu orgānu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru, elpošanas orgānu, nervu sistēmu, ietekmē vairogdziedzeri, plaušas, smadzenes, acis, centrālo nervu sistēmu, ādu.
    • Simptomi: ādas jūtība un kairinājums, hiperaktivitāte, redzes pasliktināšanās, vairogdziedzera audzējs, bezmiegs, bronhu iekaisums, murgi, nātrene, migrēna, astma.
  • E110, oranždzeltenais;
    • Izcelsme: sintētiska;
    • Funkcija: krāsviela;
    • Pielietojums: apelsīnu dzērienos, apelsīnu želejā, marcipānā, Šveices sierā, aprikožu džemā, citrusu marmelādē, citronu biezpienā, konfektēs, karstajos šokolādes maisījumos, paku zupās, maizes drupatās, siera mērces maisījumos.
    • Ietekme uz veselību: iedarbojas uz segaudu orgānu, elpošanas orgānu, gremošanas orgānu, izvadorgānu, nervu sistēmu, ietekmē plaušas, kuņģi, smadzenes, nieres, ādu, zarnas.
    • Simptomi: hiperaktivitāte, bezmiegs, astma, nātrene, alerģiskas izpausmes, saasināta reakcija pret aspirīnu, nieru iekaisums, vēdera sāpes, nelabums, vemšana, gremošanas traucējumi, izsitumi uz ādas, garšas izjūtas zudums.

Esiet vērīgi un izvēlieties veselībai nekaitīgus pārtikas produktus!

Drošība internetā

Mūsdienās, informācijas tehnoloģiju laikmetā, darbs un ikdiena praktiski nav iedomājama bez interneta. Tā iemesla dēļ, ka internets ir kļuvis par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, būtu pastiprināti jārunā par drošību internetā, jo arī internetā, neskatoties uz tā virtuālo vidi, tāpat kā fiziskajā vidē ir jāievēro drošība, lai nekaitētu sev, tuviniekiem, kā arī citiem.

Mums ir jāsaprot, ka internets ir ļoti pateicīgs instruments, lai virtuālajā vidē radītu ilūziju par to, kas mēs esam, ar ko mēs nodarbojamies, kas ir mūsu radinieki un draugi, kā mēs izskatāmies, vārdu sakot, mēs varam izfantazēt pilnīgi jebkādu informāciju un neviens, ja vien ne profesionāli datorspeciālisti, nemaz nenojautīs, vai sniegtā informācija ir patiesa vai tie ir meli. Internetā mēs varam izlikties par to, par ko vēlamies, tā teikt, dzīvot dubultu dzīvi. Ir jāatceras, ka iepriekšminētais attiecas ne tikai uz jums, bet arī uz jums svešiem cilvēkiem, kas interneta vidi un tajā esošās personas var izmantot ļaunprātīgiem un pretlikumīgiem mērķiem.

Tā kā internets ir netaustāma ilūziju pasaule, tajā it īpaši būtu jāievēro daudz un dažādi drošības noteikumi gan vienkārši darbojoties tajā, gan komunicējot ar citiem.

Visupirms aprīkojiet savu datoru ar antivīrusu programmu, kas pasargās jūsu datoru no vīrusiem, kurus, darbojoties internetā, iespējams iegūt itin viegli. Lai izvairītos no informācijas, kuru nevēlaties internetā redzēt, uzstādiet savā datorā interneta satura filtrus un bloķēšanas programmas. Savu interneta vietņu profiliem izmantojiet drošas paroles, kas pasargās jūsu profilus no to uzlaušanas un to informācijas noplūdes. Profilu uzstādījumos nosakiet, kāda informācija, tajā skaitā attēli, un kam būs redzama gan konkrētajā vietnē, gan tās ārējās saitēs. Drošības labad profilā vispār neiekļaujiet to informāciju, kas obligātā kārtā no vietnes administrācijas puses netiek prasīta un kuru jūs svešiem cilvēkiem negribētu izpaust.

Ja esi nonācis līdz komunikācijai ar svešinieku sociālajos tīklos vai kādā čatā, nekādā gadījumā neizpaud svešiniekam savus vai savu tuvinieku personas datus, telefona numuru, dzīvesvietas adresi vai IP adresi, kā arī nekādā gadījumā nesūti tam savas fotogrāfijas, jo internetā neviens nevar būt drošs un zināt, vai svešinieks tik tiešām ir patiesi jūsos ieinteresēts un vēlas ar jums iepazīties, vai tomēr svešiniekam ir kādi citi mērķi, piemēram, pavedināšana, pazemošana vai kāda cita jūsu ģimenes locekļa informācijas izdibināšana ļaunprātīgiem mērķiem. Neizpaud savu personisko informāciju arī spēlējot interneta spēles vai veidojot blogus.

Atceries, ka drošas interneta lietošanas pamatnosacījums ir anonimitāte – jo mazāk personiskās informācijas jūs par sevi izpaudīsit, jo neinteresantāks interneta ļaundariem jūs šķitīsit.