Drošība vasarā

Jūnijs jau teju pagājis, un līdz ar to arī viena trešdaļa vasaras, tomēr, kā zināms, karstākais vasaras laiks vēl tikai būs, proti, tikai jūlijā un vēl arī augustā sākas īstā peldēšanās un brīvdabas atpūtas sezona, kad cilvēki cenšas maksimāli daudz laika pavadīt, atpūšoties pie dabas un ūdeņiem. Jūlijs ir laiks, kad lielākā daļa strādājošo dodas darba atvaļinājumā, kā arī skolēnu brīvlaiks vēl joprojām rit pilnā sparā.

Lai atpūta netiktu sabojāta ar kādu nelāgu starpgadījumu vai, vēl ļaunāk, kādu nelaimes gadījumu, ir jāapzinās riski, ar kādiem ikviens no mums vasaras laikā, it īpaši atpūšoties pie dabas, var saskarties, kā arī tos preventīvos pasākumus, kurus būtu jāievēro, lai riski nerealizētos dzīvē un nesagandētu mūsu vasaru un veselību.

Turpinājumā aplūkotie riski īpaši attiecas uz bērniem, jo, kā zināms, bērni ir neuzmanīgāki un aktīvāki nekā pieaugušie, tomēr arī pieaugušie mēdz zaudēt uzmanību un būt pārgalvīgi, tāpēc ar šiem brīdinājumiem un ieteikumiem būtu jāiepazīstas ikvienam – gan lielam, gan mazam. It īpaši uzmanīgiem jābūt vecākiem, kuriem ir bērni, jo tieši viņi ir atbildīgi par savu atvašu drošību. Atpūtieties, bet esiet vērīgi!

Padomi drošai vasarai:

  • Zināt visu operatīvo dienestu telefona numurus un nepieciešamības gadījumā nekavējoties ziņot tiem par notikušo;
  • Zināt tuvinieku vai konkrētajā apkārtnē dzīvojošo, piemēram, draugu vai kaimiņu telefonu numurus un nepieciešamības gadījumā zvanīt tiem;
  • Vienmēr kādu informēt, kur un ar ko dodaties, kā arī to, kad vai cikos atgriezīsities;
  • Nestaigāt un neuzturēties pamestās jaunceltnēs un ēkās;
  • Nerotaļāties un neeksperimentēt ar uguni vai ugunsnedrošiem priekšmetiem (piemēram, flakoniem vai audumiem), kā arī ugunsnedrošiem šķidrumiem (piemēram, gāzi, eļļu vai benzīnu);
  • Zināt, kur un kā pareizi iekurināt ugunskuru, kā arī to, kā uzvesties uguns klātbūtnē;
  • Peldēšanai izvēlēties oficiālas, zināmas un drošas ūdenstilpnes;
  • Nekad nelekt nepazīstamās vai nepārredzamās ūdenstilpēs;
  • Nekādā gadījumā nedoties ūdenī, ja nemākat peldēt vai ja nav peldēšanas atribūtikas, piemēram, bumbas, matrača, uzroču u.tml.;
  • Dodoties ūdenī ar kādu peldlīdzekli, piemēram, ūdens motociklu vai katamarānu, vilkt piepūšamo vesti;
  • Nekādā gadījumā nedoties ūdenī viens, pārkarsis, alkohola reibumā vai pārgalvībā (piemēram, derību vai sacenšanās nolūkos);
  • No straumes izkļūt, mierīgi peldot pa straumi;
  • Nepeldēt tālu no krasta arī tad, ja peldat ar, piemēram, peldriņķi vai matraci;
  • Ar slīkšanu nejokoties, lai reālas nepieciešamības gadījumā apkārtesošie uztvertu palīgā saucienus nopietni;
  • Glābt slīkstošo tikai tad, ja ir pārliecība par savām spējām;
  • Bērniem bez vecāku uzraudzības nedoties ūdenī;
  • Negaisa laikā nestāvēt zem kokiem, klajos laukos, atklātās augstienēs, kā arī neuzturēties ūdenstilpņu tuvumā vai metāla priekšmetu, tajā skaitā zibensnovedēju, tuvumā, bet meklēt patvērumu mājā vai mašīnā, aizverot visus logus un durvis, kā arī atvienojot no strāvās visu iespējamo elektrotehniku;
  • Ja negaisa laikā nav kur patverties, nogulties zemē;
  • Negaisa laikā neskriet un neizslieties pilnā augumā;
  • Braucot ar velosipēdu, lietot ķiveri;
  • Pārtika, it īpaši gaļa, mierīgi un pilnīgi jāsakošļā, lai neaizrītos;
  • Sekot līdzi pārtikas svaigumam, kas siltā laikā ātrāk bojājas un palielina saindēšanās risku;
  • Regulāri mazgāt rokas, kā arī augļi un dārzeņi pirms to ēšanas;
  • Sadzīves ķīmiju turēt drošās, bērniem nepieejamās vietās;
  • Uzmanīties no indīgu sēņu un ogu noēšanas;
  • Vasarā, kad bērni aktīvi rotaļājas ne vien pie dabas, bet arī uz ceļiem, transportlīdzekļus vadīt īpaši uzmanīgi;
  • Uzmanīties no ērču, odu, dunduru un citu insektu kodumiem;
  • Neiesaistīties kontaktā ar svešiem mājdzīvniekiem;
  • Bērnus vienus neatstāt automašīnā ne karstā laikā, ne citos laika apstākļos;
  • Neatstāt bērnu ratiņus saulē un karstumā;
  • Ilgstoši uzturoties saulē, lietot galvas segas, saules aizsardzības krēmus, kā arī lietot daudz ūdens vai, vēl labāk, minerālūdens.

Citi riski un preventīvie pasākumi to novēršanai ir izlasāmi šajā informācijas resursā: http://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/zidainiem_un_berniem/ieteikumi_bernu_drosibai_vasara1

Kontracepcijas līdzekļu drošība

Kā zināms, ir cilvēki, kuri daudz un dažādu iemeslu dēļ var nevēlēties pēcnācējus. Protams, nav teikts, ka, ja cilvēks nevēlas pēcnācējus pašlaik, tas nevēlēsies pēcnācējus kaut kad vēlāk. Iemesli, kādēļ cilvēki izsargājas no apaugļošanās, var būt, piemēram, nestabila finansiālā situācija, nestabilas partnerattiecības, vēlme veidot karjeru, veselības problēmas, bērna ieņemšanai un audzināšanai nepiemērots objektīvais un subjektīvais vecums, vispārēja nevēlēšanās iegūt bērnu u.c. iemesli.

Kad seksuālo attiecību partneri nevēlas vai nedrīkst ieņemt bērnu, tie pielieto kontracepcijas līdzekļus, kuru mūsdienās ir ļoti daudz un dažādi. Šie līdzekļi atšķiras ne vien pēc pielietojuma metodes un ietekmes uz vispārējo veselību, bet arī pēc efektivitātes. Kontracepcijas līdzekļu efektivitātei ir īpaša nozīme situācijās, kad ieņemt bērnu pavisam noteikti (iekšēju vai ārēju faktoru dēļ) nav vēlams. Piemēram, partneri nevēlas ieņemt bērnu, jo nav pārliecināti par tā uzturēšanas finansiālajām spējām, vai partneri nedrīkst ieņemt bērnu, jo kādam vai abiem no partneriem ir nopietnas veselības problēmas, kas var apdraudēt ne vien topošā bērna veselību, bet arī vecāku veselību.

Jāpiemin, ka minētā efektivitāte attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad kontracepcijas līdzekļi tiek lietoti pareizi, tas ir, tā, kā norādīts lietošanas instrukcijā.

Kontracepcijas līdzeklis

Efektivitāte

Intrauterīna ierīce ar hormoniem jeb hormonālā spirāle. Maza izmēra T – veida formas priekšmets ar kontraceptīvu iedarbību, kas tiek ievietots sievietes dzemdē. Hormonālā spirāle satur hormonu progesteronu – levonorgestrelu, kas pakāpeniski izdalās dzemdes dobumā, sabiezinot dzemdes kakla gļotas, tādējādi apgrūtinot spermatozoīdu aizkļūšanu līdz olšūnai.

99,8%

Sterilizācija vai vasektomija. Neatgriezeniska procedūra jeb ķirurģiska operācija, kuras rezultātā sievietēm tiek veikta olvadu pārgriešana vai nosiešana, bet vīriešiem tiek nosprostota spermatozoīdu noplūde dzimumloceklī. Šo operāciju rezultātā, kā noprotams, grūtniecības iestāšanās fiziski vairs nav iespējama.

99,5%

Progestīna injekcijas. Progestīns nelielās devās tiek injicēts muskulī ik pēc 3 mēnešiem. Progestīns nomāc hipofīzes darbību, kas savukārt ir atbildīga par olnīcu darbību. Progestīns nomāc ovulāciju, sabiezina dzemdes kakla gļotas un aptur apaugļotās olšūnas implantāciju dzemdes gļotādā.

99,4 – 99,9%

Varu saturoša intrauterīna ierīce jeb vara spirāle. Neliela izmēra ierīce, kas satur varu un kas tiek ievadīta sievietes dzemdē. Vara spirāles mēdz būt dažādās formās, bet populārākā ir T – formas spirāle. Vara joni rada dzemdē apaugļošanās procesam nelabvēlīgu vidi, kā arī novērš apaugļotās olšūnas implantāciju. Arī spermatozoīdiem ir grūtāk pārvietoties šādā, vara radītā vidē.

99,2 – 99,4%

Kombinētās kontracepcijas tabletes. Tablešu sastāvā ir hormoni, kas ir līdzīgi tiem hormoniem, kas sintezējas olnīcās. Tabletēs esošie hormoni rada organismā grūtniecības simulāciju, tāpēc olnīcu darbība un dabiskais sievietes cikls tiek apturēts.

92 – 99,7%

Kontracepcijas plāksteris. Tas ir 20 kvadrātcentimetrus liels, transdermāls plāksteris miesas krāsā, kas jāuzlīmē uz sēžas muskuļa, vēdera, augšdelma vai rumpja un kas sniedz kontraceptīvu aizsardzību. Plāksteris satur estrogēnu un progestīnu, kas pakāpeniski tiek atbrīvoti asinīs un kas nomāc ovulāciju, sabiezina dzemdes kakla gļotas, kā arī aptur dzemdes kakla proliferāciju.

92 – 99,7%

Vaginālais riņķis. Riņķa lielums diametrā ir 54 mm, kas nodrošina kontraceptīvo drošību. Riņķi ievada makstī, ik pēc 3 nedēļām ievērojot 1 nedēļas pārtraukumu. Arī riņķis pakāpeniski atbrīvo asinīs estrogēnu un progestīnu, kas nomāc ovulāciju, sabiezina dzemdes kakla gļotas un aptur dzemdes gļotādas proliferāciju.

92 – 99,7%

Progestīna tabletes jeb minipilles. Minipilles satur progestīnu nelielās devās un ir jālieto katru dienu bez pārtraukuma, turklāt, vienā un tajā pašā laikā. Minipilles sabiezina dzemdes kakla gļotas, kas apgrūtina spermatozoīdu kustību un aptur dzemdes gļotādas proliferāciju. Ovulācija tiek nomākta tikai pus ciklu.

92 – 99,7%

Vīriešu prezervatīvs jeb kondoms. Kondoms ir īpašas gumijas apvalks, kas tiek uzvilkts uz erektēta vīrieša dzimumlocekļa. Prezervatīvs darbojas kā fiziska barjera, kas neļauj spermai nonākt sievietes makstī un apaugļot olšūnu. Šī ir vienīgā kontracepcijas metode, kas seksa partnerus aizsargā pret seksuāli transmisīvajām slimībām jeb STS un HIV.

85 – 98%

Auglības identifikācijas metodes (kalendārā, temperatūras, gļotu novērošanas u.c.)

75 – 97%

Avārijas kontracepcija. Šī metode nav piemērota regulārai lietošanai, tāpēc to arī sauc par avārijas kontracepciju, proti, situācijām, kad kaut izsargāšanās jautājumā ir nogājis greizi un grūtniecības risks paaugstinās, piemēram, izvarošanas vai prezervatīva plīšanas gadījumā. Šī tablete ir jāiedzer 72 stundu laikā pēc neaizsargāta dzimumakta. Tablete satur īpaši lielu progestīna devu, kas apstādina ovulāciju, olšūnas apaugļošanos vai implantāciju, tāpēc to nav vēlams lietot biežāk kā reizi gadā un, protams, tikai ārkārtējās situācijās.

75 – 80%

Spermicīdu produkti. Mūsdienās ir pieejami daudz un dažādu veidu spermicīdi, piemēram, svecīšu, gēla, krēma u.c. veidos, kas jāievada makstī tieši pirms dzimumakta. Spermicīdi iedarbojas uz baktēriju un vīrusi šūnu membrānām, tādējādi sagraujot arī spermatozoīdu šūnas un STS ierosinātājus.

71 – 82%

Nekāda

15 – 56,9%